Sabiedrības veselība Veselības aprūpe Public Health Health Care Nosaukums: Atvaļinājuma izmantošanas atšķirības dažādās nodarbināto grupās un saistībā ar attālinātā darba veikšanu. Mērķis: Izpētīt atvaļinājuma izmantošanas atšķirības dažādās sociāldemogrāfiskās nodarbināto grupās un saistībā ar attālinātā darba veikšanu, izpētot faktorus, kas varētu ietekmēt atvaļinājuma izmantošanas samazināšanos sabiedrībā. Aktualitāte: Atvaļinājums būtiski uzlabo nodarbināto veselības stāvokli un palīdz mazināt darba laikā uzkrāto stresu. Latvijas Republikas Darba likums paredz, ka nodarbinātajiem pienākas četru nedēļu ilgs atvaļinājums reizi gadā. Attālinātais darbs pēc Covid-19 pandēmijas ir kļuvis par normu daudziem nodarbinātajiem, tāpēc ir svarīgi saprast, kā atvaļinājumu izmanto nodarbinātie, kas strādā attālināto darbu un nodarbinātie, kas strādā klātienes darbu. Bakalaura darbs palīdz izprast, kādi sociāldemogrāfiskie faktori ietekmē atvaļinājuma izmantošanu klātienes un attālinātā darba veicējiem. Hipotēze: Izglītības līmenis, nodarbināto vecums, dzimums un amats attālināta darba veicējiem ietekmē pilna ikgadējā atvaļinājuma izmantošanu salīdzinājumā ar klātienes darba veicējiem. Metodes: Bakalaura darba izstrādē un datu apstrādē tika izmantoti Valsts darba inspekcijas pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā 2019-2021” nodarbināto aptaujas dati, kas tika veikta Eiropas Sociālā fonda projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana" (projekta identifikācijas Nr. 7.3.1.0/16/I/001) ietvaros. Tika izmantoti 2250 respondentu aptaujas dati, kas sniedza atbildi uz jautājumu: “Vai Jūs pēdējā gada laikā esat izmantojis (-usi) apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu?””. Bakalaura darba datu analīzei tika izmantotas aprakstošās statistikas metodes un šķērstabulas ar Hī kvadrāta testu un 95% ticamības intervāla noteikšana. Atšķirību būtiskums balstīts uz p vērtībām (p
